Ģeogrāfiskā karte - Nica (Nice)

Nica (fr) ir pilsēta Francijas dienvidos Vidusjūras krastā, netālu no Itālijas robežas uz rietumiem no Monako. Piejūras Alpu departamenta centrs. Ar 344 875 iedzīvotājiem 2008. gadā Nica ir Francijas piektā lielākā pilsēta.

Liels kūrorts un tūrisma centrs, Franču Rivjēras galvenā pilsēta.

Pilsētu 5. gadsimtā p.m.ē. dibināja grieķu kolonisti no netālās Masālijas (mūsdienu Marseļas). To nosauca par Nīkeju (Νικαία) par godu uzvaras dievietei un uzvarām pār ligūriešiem. Pilsēta kļuva par rosīgu tirdzniecības punktu.

7. gadsimtā pilsēta iekļāvās Dženovas līgā. 729. gadā pilsēta atvairīja saracēņu uzbrukumus, tomēr 859. un 880. gadā tie izlaupīja pilsētu.

Viduslaikos Nica ir Pizas sabiedrotā cīņā ar Dženovu. 13. un 14. gadsimtā Nica vairākas reizes nonāca Provansas grāfu pakļautībā, bet 1388. gadā — Savojas grāfa aizbildniecībā.

Francijas karaļa Fransuā I un Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V savstarpējo cīņu laikā pilsētu smagi izpostīja, līdz 1538. gadā, pāvestam Paulam III darbojoties kā starpniekam, tika noslēgts miers starp abiem monarhiem. Tomēr 1543. gadā Nicu ieņēma Fransuā I un Frīdriha Barbarosas karaspēks un smagi nopostīja pilsētu, aizvezdams par gūstekņiem 2500 iedzīvotāju.

1600. gadā pilsēta nonāca Gīzu dzimtas pakļautībā. 1626. gadā Nicu pasludināja par brīvostu, kas labvēlīgi ietekmēja tās ekonomiku.

Kopš 1696. gada pilsēta vairākkārt nokļuva no Francijas Savojā (vēlāk Sardīnijas Karaliste), līdz 1860. gadā Sardīnijas (vēlākais Itālijas) karalis Viktors Emanuels II par atbalstu cīņā pret Austroungāriju piešķīra Nicu kopā ar Savoju Francijai.

19. gadsimta beigās sākās Franču Rivjēras kā kūrorta rajona attīstība, kas mainīja pilsētas ekonomikas pamatus.